Nejaušs dzejolis
nejaušs dzejolis

Iesaki dzejoli draugiem:

bērnišķības...

...no prieka kņudēdamas
kāju pēdas iesmējās
ieraudzīja jūru un aizskrēja...

tikai viegli nospiedumi
palika smiltīs

smiltis apvainojās
uzgrieza muguru
un sāka raudāt

kaija tās nobučoja
uz lūpām...
Viedokļi par dzejoli
 Burve77  2006-05-18 13:58 
Man ļoti patīk...dabas personificējums...tik mīļi!
 kollin  2006-05-18 14:00 
Gana interesants:))
 planeeta  2006-05-18 14:00 
Vēl viena šokolādes medaļa!:))
Sagribējās uz jūru smīdināt pēdas.:)))
 britnejaa  2006-05-18 15:58 
skaista dzeja!!!!!!!!!!!:)
 klusaisMiileetaajs  2006-05-18 16:02 
Interesanti, ko dzejnieks domāja ar kaijām..?
 planeeta  2006-05-18 16:04 
Domājams,ka kaijas...
 kolobuss  2006-05-18 21:04 
jūra un kaija, smiltis un pēdas, asaras un smiekli, lūpas un skūpsti:)
 dzerajs  2006-05-18 23:56 
kad skatās kaijas uz manu pusi,
tad smiltīs cenšos čurāt klusi.
 sssusurs  2006-05-22 05:50 
sviests. Manas tumšās acis neredz kas šajā gaismā ir nests.
Komentēt šo dzejoli
Vēlies komentēt šo dzejoli?