Nejautā...

padalies ar mani savā dvēseles mierā,
ļauj sasildīties tavu acu liesmās,
kas tik aicinoši tavās acīs kvēlē,
ļauj pieskarties tavām lūpām,
kas čukst, ka satraukties nav vērts,
ļauj manai dvēselei ar tavu tikties,
lai saplūstot tās simfoniju radīt var.
kāpēc vēl jautā vai tevi mīlu es?
kā nosaukt sapņus, kuros mājo tikai tu?
kā nosaukt vēlmi tikai tevi skaut kad ilgas pārņem sirdi?
kā nosaukt vēlēšanos kliegt lai visi redz un dzird,
ka mīlu tikai tevi, ka mīlu tevi es!
padalies savā dvēseles mierā,
sasildi mani savās acu liesmās,
ļauj satikties mūsu lūpām mīlas kvēlajā čukstā,
ļauj kliegt man balsī, ka mīlu tevi,
jo dvēsele jau sen to izkliegusi!