tagadne

nez no kurienes uzradusies
tagadne
ietriecās manī
par strauju
par dziļu
pārāk viennozīmīgi...

metamo kauliņu
nācās nolikt malā

reāli garāmgājēji
klumpačoja blakus
krustojumu drūzmā
iestrēgstot akli

es nesteidzos
jo bija manas piedzimšanas
rīts
kas pieteicis sevi

nav jāzīlē -
es esmu

patiesības atspulgs
kā bulta nostiepta
dreb kā trauksmains
kumeļš pirms skrējiena

mēms liecinieks
no dzīlēm nekad neapzinātām

ielas dunoņa
atver mani kā
grāmatu un
izlasa

uzbrūk viedokļi
vajā svešas domas
ko dzirdu...

sarunu lentes
daudzkrāsainās
grib lai
savos matos tās iepinu

kādas cilvecei
neiepazītas
asamblejas ietvaros
tiek nolemts
es esmu brīvs

galīgi bēdīga nāve
velkot pa zemi
humpalās pirktu izkapti
šļūcošām kājām
steberē prom

iesmejos
nervozi un aprauti
kā negaidīti vinnējis kazino
un nepaspējis tam noticēt

garāmgājēji nesaprot
un dusmojas

tad ieraugu nabassaites
kas aptinušās viņiem
ap kaklu
un saprotu -
asfiksija

nomierinos...
man agrāk arī tā bija...