Pusnakts tiesa ar sirdsapziņu

Uz pusnakts tikšanos ielūdzu tevi
Sirdsapziņa tu mana.
Ko teiksi, kad redzēsi sevi?
Re, tiesas zvani jau zvana.

Uz pusnakts tiesu tik apburošas,
Sarkanās kleitās mēs iesim,
Lai sanāk pasaules tiesneši droši,
Kas grēcinieces tad tiesās.

Es vainīga esmu tik ļoti,
Man asinis dzīslās nav saltas.
Kā iekāri savaldīt proti
Tu mūķene drēbēs tik baltās?

Man dvēsele maiga un bikla,
Tu, sirdsapziņa, jel klusē!
Es turu sevi aiz stikla
Un dzīvoju tikai pa pusei.

Nav brīža, kad nenosodu
Es pati sevi par visu.
Jums sevi, grēcīgo, dodu
Un nav man vairs kompromisu.

Tad nežēlojiet ne nieka
Un sodiet, kā likumi liek to!
Vien nedomājiet, ka prieku
Var atņemt reiz sniegto!

Kaut gabalos mani raujiet,
Es mīlēšu princi un dzīvi!
Jūs, liekuļi, sitiet un kaujiet,
Vienalga, es elpošu brīvi!