Fejas dziesma

debesīs augstu es lidoju putniem līdzi
zem manis strauji mākoņi traucas
spārni izplestie viegli skar gaisu
elpoju reibusi brīvības neprāta dejā

sapni nes mani ātri negribu atpakaļ
tik daudz tumša un baisa uz zemes
biedē skaņas sāpīgas trīsas pārņem
mūzika skarba ielaužas apziņā manā

tik daudz cilvēku tik daudz sāpju
ak ļauj man debesīs palikt par gaismu
es tavu ejamo ceļu apspīdēšu
naktīs un sapņos apskaujot tevi

palīdzi dzirdēt man pasauli dziedam
klusini manu balsi apvaldi manu mēli
kad saku vārdus ko nevēlas lūpas
palīdzi nenovīst jūtu maigajam ziedam

paņem manu sāpjpilno vientulību
un nobur par pelēkiem pelniem
izkaisot pasaules vējos lai aiznes
tālu prom ciešanu slāpētās elsas

tikai neatstāj mani vienu ilgi
neliec man ezera dziļumu meklēt
skumju upi izbrist basajām kājām
pazaudēt vienīgo ceļu uz mājām