Nakts bez tevis...

Naktskluba gaismas žilbina acis,
Mūzikas dārdi apslāpē vārdus,
Svešs vīrietis griež mani dejā,
Spiež pie krūts un kaislīgi čukst:
"Kāpēc esi tik bēdīga, vientuļs tavs skats,
kāpēc neļaujies kaislei, kur ir tavs smaids,
kurš valda pār tavām domām,
jo vientuļa liecies man tu!"
Vīrieša spēcīgo roku vadīta griežos es dejā.
Mūzikas dārdi apslāpē čukstus,
Neona gaismās žilbst skatiens,
Bet manas domas dejo ar tevi,
Tās pieglaužas tavām krūtīm un smaida.
Tikai tavus čukstus dzirdu,
Tikai tavās acīs raugos.
Sastingst deja, vīrietis vientuļi smaida,
Beidzot sapratis, ka šinī dejā es dejoju ar tevi!
Beigusies trakā uzdzīves nakts,
Pie apvārkšņa jau rīta gaisma blāv,
Gan dejots bij, gan smiets,
Gan svešo kārie skati tverti,
Gan kaisles čuksti dzirdēti,
Bet visi vārdi, skati čuksti,
Pret mūsu mīlas sienu atdūrās
Un vienaldzības pelnos pārvērtās.
Jo šonakt dejoju es tik ar tevi,
Tik tavus mīlestības vārdus dzirdēju,
Kaut arī nebij lemts mums šonakt pabūt kopā.