par to speeli...

autors: Annette [dzejoļi]

Seedeet pie galda Tev pretii un izmisiigi veeleeties pieskarties.
Ar pirkstu galiem.
Tik viekli, viegli. Lai nejustu Tu, cik tiem bail. Lai nejustu Tu, cik tie nemaakuliigi.
Tik nemanaami, kaa taurenja spaarnu glaasts.
Paarsliideet paar Tavu seju. Pieskarties taam smieklu rievinjaam Tavu acu kaktinjos, tiem ataugusjajiem baardas rugaajiem....
Kas gan var buut vienkaarsjaaks.....Tik pastiept roku un ljaut pirkstiem izziimet Tavu seju. Aizveert acis un sajust pirkstu galos Tevi. kas gan var buut vienkaarsjaaks....
Kas gan var buut sarezgjiitaaks....
Un taa nu mani pirkstu gali raud no nenotikussaa.......

<< uz saturu

Viedokļi par dzejoli
Luxuria	2004-05-27 10:05
mmm.. jauki.
Lodveida_zibens	2004-05-27 10:28
Nu tā! Uzrakstīts labi, bet pati doma tāda klasiska. Lielākā dzejoļu krājumā tam ir vieta, bet kā atsevišķi stāvošs tas ir vājš.
sanry	2004-05-27 11:45
Iemācīties pirkstiem Nebūt tvirtiem Nenojaustos glāstos Smaidīt nāktos..
Ina	2004-08-05 15:09
Zibens,viss jau kaadreiz ir uzrakstiits-Ameriku atklaat nav iespeejams,bet nav slikti...

Komentēt šo dzejoli

Vēlies komentēt šo dzejoli?

Reģistrējies šeit!