/nestaigā parkos!/

Liec bildi no gabaliem pagātnes!
Skaties, kāda daļa trūkst-
Tā, kam viņas ļaunā seja.
To nevajag!
Sētās šaubas, rētās senās auguši krokusi
Purpura tonī un dvēselē
Karmīna kraukļi-
Pēc asins, asins ķērc ik nakti,
Kliedz un nedziedē.
Neaizmiedz!
Kamēr manās rokās, nemiedz!
Varam vairāk-
Viņus nicināt, tiem pretī,
Sev valstību pie jūras dibināt, kur
Bēdām, sāpēm, ļauniem stāstiem
Ienākt aizliegts.
Vien maniem vārdiem, sērais, tici,
Vien vakaros tik vēlos man uz pleca nemiedz vēl!
Vēl īstenības jābēg mums,
Kas netīrīga, neķītrības pilna ielasmeita,
Nodriskātos svētku svārkos ielu stūros smaida-
Baisu, bezzobainu smaidu,
nokrāšļotām lūpām,
Aklām acīm, naidā miegtām,
Aiz jostas duncis tai.
Ak, īstenība, tevi nīstu!
Bēgam, bēgam,
Neaizmiegam-
Uzbruks dzīve.