Dzejoļi par mīlestību
Dzejoļi par pavasari
Dzejoļi par vasaru
Dzejoļi par rudeni
Dzejoļi par draudzību
Dzejoļi par jūru
Ziemassvētku dzejoļi
Dzejoļi par skolu
Dzejoļi par naudu
Dzejoļi par Latviju
Dzejoļi par ziemu
nejaušs dzejolis Iesaki dzejoli draugiem: |
Teatris
Es iekāpju dzīvē kā vilcienā,
Jo galastacija man jau ir padomā. Es braucu un pie sevis apjaušu, Ka pa ceļam ir tik daudz u dažādu starpstaciju. Kāpēc es izvēlējos tieši to? Kas mani tai piesaistīja? Vai milzīgās izkārtnes ar aicinājumiem? Šī galastacija ir kā metropole, Kas pievelk visus kā medus - lāci. Es gribu būt kā medus, Kas tik daudzus vilina pie sevis, Bet dzīvē viss ir savādāk. Medus lomai atkal ir pieteicies kāds cits. Es pati gribu būt šī nepārspējamā metropole Ar saviem milzīgajiem saukļiem un idejām, Taču arī šī loma jau aizņemta. Beigu beigās man paliek šī Viena vienīgā - Parastais, mazais, pelēkais, mirstīgais cilvēciņš.
Komentēt šo dzejoli
Vēlies komentēt šo dzejoli?
|
|