Vienkārši nē!
Vēss rīts vasaras,
Uz zemes krīt asaras,
Tās atņem spēku,
Bet dod savu jēgu -
- Apskalo vēja atnestu sēklu,
Un cīņa sākas,
Daudz ko pārciest nākas,
Taču rezultāts,
Ir tas, kas no pirmā soļa krāts,
Zaļš un sārts ... -
- Atvēries rozes zieds,
Tik skaists kā saules riets,
Ar prieku un laimi liets,
Tas staro,ar vainagu un kātu garo,
Sirdi un dvēseli baro...
Kronis atverās, kad saule spīd,
Veldzē slāpes, kad sāk lietus līt,
Bet drīz vien ...
Viena ziedlapiņa pēc otras krīt,
Skaistums, kas šai puķē mīt,
Pārvēršas ērkšķu kronī,
Un nav vietas vairs karalienes tronī...
Tik daudz krāšņuma bij šai puķē vienā,
Bet VISS reiz aiziet jaukā dienā ...
| Viedokļi par dzejoli |
| kollin |
2006-04-25 09:07 |
| Baigi labais! Man ļoti patika:) |
| Blockx[FightcluB] |
2006-04-25 10:37 |
| a man gan nepatiik :) |
| kollin |
2006-04-25 10:43 |
| Tiešām labs! Ar ļoti dziļu domu, un uzrakstīts sakarīgi...:) |
| Blockx[FightcluB] |
2006-04-25 11:06 |
1x taadu tipa dzejoli rakstiiju - paarsvaraa vai nu miilas dzejoljus vai arii
vienkaarshus tekstus ar atskanjaam P.S. nu un kaadi ir taa dziljaa doma? apskaidro
mani :))) |
| kollin |
2006-04-25 11:18 |
Kur ziedi, tur arī sievietes...ja ziedi novīst un paliek tikai ērkšķi, tad mīlestība
zudusi...:) Vai tad pimo reizi ar "pīpi uz jumta", ka man tevi nākas apskaidrot:))) |
| Blockx[FightcluB] |
2006-04-25 11:37 |
nu tad zem shii dzejolja zemteksta bij veel viens zemteksts ... peedeejais teikums -
"Bet VISS reiz aiziet jaukaa dienaa..." viss - pukjes noviist, cilveeki sakrunkojas,
dreebes nodilst utt nekas nav muuzhiigs - miilestiiba? es tieshaam neesu pirmo reizi
ar "piipi uz jumta" , tas ko es apkaart redzu - nenosauktu par miilestiibu, bet gan
par liekuliigu miilestiibas vaarda vazaashanu - "Romeo un Dzhuljeta"? lasiiju, ka
Shekspiirs biezhi absintu dzeeris ... hmmm, taatad sanaak, ka jaaizdara pashnaaviiba?
smiekliigi ... :) nee, es vienkaarshi rakstiiju par pagaatni tagadnee, par to ka viss
noveco un kljuust riebiigs un lieks ... |
| dzerajs |
2006-04-25 11:41 |
| nešķiedies, jaunekli, ar sēklu! |
| tavssargs |
2006-04-25 12:13 |
| Stājies, lūdzu, armijā! Mums arī dzejnieki ir vajadzīgi. |
| kollin |
2006-04-25 12:18 |
Paldies BlocKx par tavu apskaidrojumu!:) Piekrītu, ka viss kādreiz aiziet, nekas nav
mūžīgs..., mēs visi kādreiz nonāksim uz tās mākoņmalas, bet...mīlestība...tu laikam
nekad neesi izjutis īstu mīlestību...tādu - ka vistumšākajā vientulības naktī tu
jūti, ka tavs mīļotais ir mēness, kurš ar savu staru pirkstiem atšķetina tavas
domas...ka gribas visai pasaulei izkliegt savu laimi...ka pagātne pati ierokas kapā
un sadedzina savas skrandas...ka tu bez bailēm ļauj nākotnei uzģērbt pienbalto
smokingu...
par kādu pašnāvību iet runa? Vai šīs domas ir "Romeo un Džuljetas"
iespaidā? Šis jaukais stāsts ir domāts bērniem, nevis jauniešiem, kas sper pirmos
soļus pieaugušo pasaulē...
Tu laikam vēl nekad neesi izjutis īstu...ĪSTU, mīlestību!
Tev vēl visa dzīve priekša:))
Tu lūdzi manas domas? Te tās būs!:) |
| Blockx[FightcluB] |
2006-04-25 13:11 |
tipisks gaajiens - cilveekam, kas ir daudz vecaaks ... un ta jau sanaak, kameer nav
paari 30 - nav iistas miilestiibas? - un neesu ljoti sen bijis kontaktaa ar "R un
Dzh" darbu ... un vispaar - shim dzejolim nebij nekaada sakara ar miilestiibu ...
:)
P.S. ir cilveeki, kas maak lasiit starp rindinjaam, bet arii starprindinju
tekstiem ir zemteksts, lai to izlasiitu ir jaabuut taadam kaa es un neviens taads nav
:)
|
| kollin |
2006-04-25 13:18 |
vecums uzspiež cilvēkam zīmogu, kas liek visu uztvert daudz nopietnāk nekā ir
īstenībā.:)
Es neteicu, ka tavs dzejolis ir par mīlestību...es to arī tur
nesaskatīju...
Es komentēju tavu komentāru:) |
| kolobuss |
2006-04-25 13:35 |
Lasot dzejoli ir tā, vai nu uzvirmo, vai nu..kā ir, tā ir..un reizēm pat nedomāju par
zemtekstiem,jo katrs jau var izjust ko citu, atšķirīgu no autora..emocionāli
piepildīts dzejolis..man ļoti patika, ļoti..manas izjūtas - ilūziju skaistums un
tieksme piepildīt realitāti ar savām vēlmēm, jūtām...utjpr., bet noskaņa ir un paliek
skumja..
Vēlreiz, skaisti..:))) |
| Blockx[FightcluB] |
2006-04-25 13:38 |
un es komenteeju tavu komentaaru :)
"Tu laikam vēl nekad neesi izjutis īstu...ĪSTU,
mīlestību!" nu tad paskaidro, ko saproti ar vaardu "iistu" ... peec vienas
miilestiibas naaks otra? liidz beigaas buus iista miilestiiba? es laikam esmu mucaa
audzis ... man taads ieruuseejis uzskats, ka miilestiiba ir tikai 1x dziivee, taapat
kaa precas tikai 1x, bet reaali taa dziivee nenotiek ... un atkal dzirkstele
smadzenees, kas liek nepraataa aardiities ... visam beigas, beigas bez steigas ...
discussion closed! |
| kollin |
2006-04-25 13:51 |
mīlestība nav jāsaskata, tā ir jāizjūt...kad pienāks īstā to neviens tev iepriekš
nepateiks...tu to sapratīsi pats! tā īstā ir tiešām vienreiz mūžā, ar precībām te nav
nekāda sakara!:) |
| spirkalka |
2006-04-25 14:06 |
khm.... vecums ziimogu ta uzspiezh... bet..... par to Vienreiz Muuzhaa es veel
vareetu pastriideeties... nu taa, tiiri personigi, peec savas pieredzes. ir ta4u
gadiijumi kad zaudeejam to Vieniigo nepaarvaramu apstaaklju deelj, jauniibaa, - un
ko taalaak?... aprakt sevi, nolemt dziivei BEZ?....:) nedomaaju vis:) dzilju teemu
juus te atklaajaat....:) |
| Blockx[FightcluB] |
2006-04-25 14:06 |
miilestiiba nav laime, taas ir cieshanas ... ja roku nocirtiisi, taa neataugs, ja aci
izdursi, taa vairs neredzees, bet ko var izdariit ar dveeseli? ja buutu saatans,
vareetu tam paardot, bet taadaam muljkjiibaam nav jeegas ticeet, taapat kaa
miilestiibai ... |
| t_Pauliine |
2006-04-25 14:16 |
iemīlēšanās, īpaši vienpusēja nereti ir ciešanas, bet var būt pilnīgi ne ar
nesalīdzināma ekstāze...:)
mīlestība nav ciešanas, tā ir
apskaidrība...:)
atvainojos par tādu iestarpināšanos...
|
| spirkalka |
2006-04-25 14:18 |
| t_P, izraavi vaardus no mutes:) |
| Blockx[FightcluB] |
2006-04-25 14:23 |
atvainoju ... :)
P.S. cik cilveeku, tik viedoklji |
| Burve77 |
2006-04-25 14:24 |
Mīlestība lielākoties ir ciešanas, pat tad, kad mīli, baidies pazaudēt mīļoto.Te es
piekrītu autoram. Tomēr..mīlestībai ir jātic.
Mīlestība ir tad, kad tevi ne tikai
saprot, bet saprot ar sirdi. Kad viss, ko jūt tavs mīļais cilvēks, tevi skar tik
dziļi, it kā tu justu viņa sirds trīsas. Un tad tu esi tajā visā iekšā tik tālu, ka
vairs ne ar kādu spēku no tavas sirds šīs jūtas izraut nevar un nevarēs. Tu kļūsti
tik jūtīgs, ka katrs mīļotā vārds tevī atbalsojas ar neparastu spēku, tu it kā kļūsti
par viņu, uz laiku pat zaudējot sevi pašu un jūtot kā viņš...tā ir mīlestības
gaišredzība, kas dod neuzvaramu spēku un apvij tavu galvu ar spožu mākoni...tu esi
saņēmis visdārgāko dāvanu -kāds līdz šim nepazīts cilvēks ir kļuvis tev par dārgāko
pasaulē... tā ir MĪLESTĪBA... |
Attēloti tikai pirmie 20 komentāri. Lai izlasītu pārējos komentārus,
lūdzu reģistrējies oHo.lv
|
Komentēt šo dzejoli
Vēlies komentēt šo dzejoli?
|
|
Reģistrējies šeit!