Skūpsts.

tavas lūpas smaržoja pēc pavasara
tavās acīs saules stari spēlējās
man neprātīga kaisle smeldza krūtīs
kad tavas lūpas manām pieskārās

es neslēpu no tevis savas jūtas
un grimu tavos apskāvienos akli
kad mūsu sirdis sita vienu takti
es sapratu, ka atnesi tu pavasari

uz savām lūpām jūtu tavu lūpu garšu
vēl dzirdu karstās elpas čukstus ausī
vēl tava mīlas smarža galvu jauc
vēl tavas rokas manas domas skauj

kaut mirklis pagātnē, kad vējiņš vārdus nesa tālē
kad bērzi sargāja no svešu acu skatiem
vēl domas kavējas pie mūsu mīlas sārta
tās sildās saltās vientulības skautas