Svešās sirdis.

Tieši pirms 40 gadiem - 1966.gadā- Latvijas teiksmainākās ainavas- Kokneses kanjona - applūdināšana tika pabeigta. Zem ūdens palika veselas pilsdrupas, pilskalni un krāces, Pērses ūdenskritums, Liepavots un pats Staburags. ( SestDiena, 2006.g. 1.aprīlis).

Svešās sirdis.

Staburags zem ūdens klaida dus
vēl it kā stiprs, bet pazemots un kluss.
...Kā tauta toreiz atvadīties gāja,
kad svešās sirdis viņu slīcināja,
kad krastus apcirpa, kā galvu cietumniekam :
- vienalga, nāvinieku kamerā to liekam !
...Kā Daugavu tās toreiz izvaroja,
kā Lāčplēsi un Pērsi iesprostoja,
kā pasmējās par savas tautas bažām,
kas teica : nesien viņu ūdens važām.
Kas teica : Staburags ir mūsu gods un spēks -
To slīcināt un pazemot ir grēks !
... Bet svešās sirdis toreiz neklausīja,
kā akmens, viņas toreiz cietas bija.
Tās akmenscietās sirdis toreiz nezināja -
Būs atkal Daugavs`krasti mūsu māja !
...es toreiz redzēju, kā sirdis tālas, svešas
kā aptumsums, virs Staburaga plešas.
Tās latviešu, ne citu sirdis bija.
Tas mūsu tautas lāsts un traģēdija !
...bet Staburags zem ūdens drūp, un kūst,
vien asaras no tautas acīm nenožūst.