Sāpes

Tavs roku glāsts,
Un noklusēts tas vārds,
Vai tiešām ir patiess?

Tu atdod sevi visiem,
Kaut alksti mīlas,
Un vēlme ir liela,
Pēc miera sava.

Nemelo sev un citiem.
Vai vēlies būt tāda,
Tev jānes sava karma,
Kas liek tev gaidīt.

Un mīlas skavās,
Draugu barā,
Nav viegli atdot sevi,
Atstāj arī ko mīlai.