Dzejoļi par mīlestību
Dzejoļi par pavasari
Dzejoļi par vasaru
Dzejoļi par rudeni
Dzejoļi par draudzību
Dzejoļi par jūru
Ziemassvētku dzejoļi
Dzejoļi par skolu
Dzejoļi par naudu
Dzejoļi par Latviju
Dzejoļi par ziemu
nejaušs dzejolis Iesaki dzejoli draugiem: |
Nenosauktais vārdā
Lai rakstītu vajag papīru un pildspalvu,
un to es turu labajā rokā, liekas tā ir kā šodien es atkal būtu ietriecies kokā galva dulla un izskatos pēc joka; ***** atkal savas gudrības bārstija, ceņikus stroikā, kas pastāv bārstija Ah kas par murgu, vareetu es ******* kādam *****. domas, ko es lieku rindā pēc rindas nozīmīgas man, man uz galvas minitumbās reāls muzons skan. ********************** liekas, ka esmu dalījis tik daudz laika kopā kā visu savu mūžibu, ko gribu vēstīt - ko sēsi to pļausi, ja sliktām attiecībām ļausies, tad daudz ko vari pazaudēt un to visu nožēlot, daudz ko šķietami objektīvu nemainīt, bet tas, ka mēs daļēji noteicēji pa savu dzīvi-patiesība. Izmaiņas visu mūsu dzīvi vada, rādās viss paziba gar acīm, dažreiz zūd jauda, nauda vai citi apstākļi maisa dzīvot, brīvi elpot, sapņus par realitāti pārveidot, ***************************** jo arī citiem ir ko pateikt dzīvojot, laiks tikšķ, dzīve uz galu rit ar katru dienu, varu pateikt tikai vienu dzīve viena, tāpēc tajā ir jāizšķir lietas, ko tu gribi darīt, varbūt uz parītdienu atlikt vai var būt pa blatu kaut kur iekšā tikt; bikli skatieni veras vagonu durvis aizveras izkāpju Dubultos un uz darbu dodos kādos pussešos, rīmes bīdās, kāp uz slidām forši paveikt ko jaunu un tas ir labi, ja kādu emociju dabū, droši dodies tam pretī, tikai skaties, ka neatopies kādā ielā iepretip guļus, dažiem, lai sprogaini mati būtu, nemaz nevajag ruļļus.
Komentēt šo dzejoli
Vēlies komentēt šo dzejoli?
|
|