Adata

Kastītē iekārtas
manas atmiņas par tevi.
Signalizācija kauc,
lai tās nespētu iemigt.

Šī adata manī
visu laiku rūs.
Neaizmirst, neaizmirst...

Izrāvu adatu no sevis
un gāju piedāvāt
profesionāliem narkomāniem
dubļainās ielās.

Bet viņi atteicās ņemt,
jo uz tās var būt vīruss
"mīlestība", kas izdzīvo
arī ārpus ķermeņa vides.

Tā nu es ar savu "mīlestību"
aizgāju uz mola viņu galu,
jo moli taču esot nepabeigti tilti
pār pasaules jūrām un okeāniem.

Un izlēmu šķērsot
draudīgo jūru sevī,
zemi bez krastmalas,
horizontu bez apvāršņiem.