sens stāsts
Sens stāsts,
putukrējums ar zemenēm ,
tiks saldi un laimīgi.
Tavs lūgums -
es gribu skumjas.
Nogāžu bļodu,
starp lauskām
kā asinis sniegā,
tas bija sen.
Nevaru aizmirst.
Ienīstu skumjas,
bet atņemta mantiņa sāp ,
kā nogriezti pirksti.
Viedokļi par dzejoli |
tavssargs |
2006-04-18 09:46 |
Kā Tu zini, kā sāp nogriezti pirksti..? |
t_Pauliine |
2006-04-18 09:49 |
laikam Zilpodzes dzejoļu vairs nebūs...:( |
spirkalka |
2006-04-18 09:51 |
kur vinja pazuda?...?? |
t_Pauliine |
2006-04-18 09:53 |
izgāja... |
spirkalka |
2006-04-18 10:26 |
nju, to es sapratu, kad suutiitaa veestule breeca pretii, ka neesot kam suutiities...:) bet - Kaapeec?... |
t_Pauliine |
2006-04-18 10:28 |
gan jau būs labi...:) |
klusaisMiileetaajs |
2006-04-18 10:58 |
Ko tā trakā Paulīne muld?! Zilpodzei gan jau visi pirksti vietā. Tā tikai tāda alegorija par nogrieztiem pirkstiem. |
t_Pauliine |
2006-04-18 11:00 |
klusais, kad Tavas sēras būs rimušas, atvainošanos pieņemšu... neesmu ļaunatminīga. |
donnainese |
2006-04-18 13:27 |
met pagatni pie malas! |
dzerajs |
2006-04-18 15:47 |
nevajag tik traki peidzerteis |
Komentēt šo dzejoli
Vēlies komentēt šo dzejoli?
|
|