Dalī pulksteņi. laiks aiziet

Viņš ritmiski rakstīja dzeju,
Viņa tikai raudāja par katru vārdu
Kā sāli sabērtu,
Par viņa brūnām acīm,
Ritmisko sirds takti,
Kas dažreiz citām sit.
pamazām pulksteņi no sienām plastiski satek
Kautrīgās tērcēs uz izrakstītā,
Bārkstainā gaiteņa grīdceliņa
Ar sārto, bezzobaino maliņu.
arvien viņa vēl grib tam grāfiene būt.
Būrī zelta, cukura rūtīm un stieni,
Ap kuru vīties,
Kad dzejdara acis citās debesīs,
Trijās svešās sfērās pavecu dāmīšu pēļos.
Soļi nav mācīti,
kaisītā mūzika neuzkurina.
Ak, kādu danci, kamēr viņa acis
Pret citām!
Varētu spēlēt spēli viena-alga-man.
Bet tā lauta lūzusi.
Gāžas lietus.