Princese

krēslainos gaiteņos bailes kā ķirzakas slēpjas
slepenos kambaros savādi brīnumi vērpjas
aizvērtām acīm es tevi sev pazemē līdzi vedu
nebaidies pieskaries sajūti mīlu kā liesmu un ledu

sikspārnis iepīkstas ieķeras karstas asinis lāso
mēness ar ledainu atblāzmu ezeru iesārtu krāso
noskūpsti liesmu un apdedzinājies tver kausu
nedzer dod pelēkai ēnai lai tā izdzer sausu

iemet graudus sen neartā aizlaistā laukā
atroc aku kur valgumu pasmelties jauko
aizber uz pagātni vedošās maldu takas
paskaties nebīsties sajūtot sapni sev blakus

iededzies atkūsti līdzinies iedomu tēlam
palūdzies mēnesim gaismiņu vakarā vēlā
sagūsti pūķi un nocērt tam šņācošās galvas
izkal trīs gredzenus sudraba zelta un alvas

mīlā un iekārē noreibis saudzību gaidi
atdodies baudai ar kaislīgi smeldzīgu vaidu
iedur tad šķēpu saldkaislē trīsošā miesā
tagad ir princese lolotā tava patiešām