XXX

o
gulēt/uz grīdas/,
putns/ēna pār seju/,
dūnas no taviem matiem, dūnas
un sikspārņu nadziņi
ir savādi, kā vēl nekad,
ceļa malā atlaisties, elpojot nakti,
kas dota upes stindzinošo muti sajust,
/cik sen tu man neesi čukstējis/,
un baložu dūnas savelkas atpakaļ kā samītas,
vālodzes, paceplīši, trīs sarkanās lāsēs ierakstījies,
bet tas nekas,
nekas liels,
es baloju šai naktī, mēness skūpsta pieri,
viss notiek tikai prātā,
ilgmūžīgs.