Saapiiga vilshanaas cilveekos.

autors: Blumi [dzejoļi]

Nejautaa man,kapec acis tik skumjas,
Nejautaa man ,kaapeec nolaistas rokas
Nesaki to,ko neveelos dzirdeet
Neraadi to,ko neveelos redzeet

Nestaasti man saldos miilas staastus
Neticu vairaak,tie raada tik maanus
Pieviila mani,kad ticeeju taadiem
Maigiem, skaistiem,viltigiem vaardiem...

Es atkal juutu,ka viss paari bruuk
Vairs nav speeka - pavediens juuk
Ja kaadreiz centiisies aaraa vilkt
Tad meegini mani vairs nepievilt.

<< uz saturu

nejaušs dzejolis

nākamais dzejolis >>

Viedokļi par dzejoli
tavssargs	2006-04-04 10:11
Vaina, manuprāt, ir tur, ka iepriekš nevienojaties par noteikumiem sadarbības apjomā un laikā. Varbūt kļūdos, bet man šķiet, ka esi noticējis savām ilūzijām.
intele	2006-04-04 13:28
Aiz katra mākonīša ir zelta maliņa.....
klusaisMiileetaajs	2006-04-04 15:09
Vajag tikai smiet un diet! :))
donnainese	2006-04-04 21:49
bus labi:)
sirsninja223	2006-04-11 11:53
man ljoti patika shis dzejoliitis!
piparkuka	2006-04-22 21:32
Beidzot kāds arī manas sajūtas izsaka dzejā. Forši, lai arī skumji...

Komentēt šo dzejoli

Vēlies komentēt šo dzejoli?

Reģistrējies šeit!