jūdasa skūpsts

Kur zudis tu, Jūdass melīgais?
Vai maz tev manu sāpju lāstu, dzēstu asaru?
Kur zudis tu, bez noslēdzošā skūpsta
Bēdzis?
Dedzis tavs viltus solījums,
Gandarījums tumsas dieviem pienests.
Kur zudis, manu gaitu drūmais gans?
Es tava Magdalēna,
Mandeļveida obsidiānkrāsas acu zīlēm,
Skūpstīta bez mitas,
Savām cirtām citu kājas susinātas,
Ar rožu eļļu slacījusi tās.
Nāc vēlreiz, nobrauc savu raupjo,
Vēja dedzināto plaukstu pāri maniem plakstiem.
Pateic pasaku beidzamo,
Pastorāli par pravieti
Ģetzemanes dārzā.
Es tava, tava!
Līdz visas pasaules galam.
Noved, galē, nodod mani,
Tik aizbraucot
Izsniedz skūpstu vienu zīmīgo-
Pilnu īstās indes nodevības.
Ak, Jūdass, nācis no elles speltes pievārtes-
Skūpsti!