Asparainis

ir latviešiem dzejnieku vesels bars
tā rakstīja viens no tiem /liels viņš bij’ gars/
tas laikam no grūtās ikdienas nāk
ja katrs nabadziņš dzejot tad sāk

par raiņiem tos nosaukt tā pagrūti šķiet
un aspazijas ar’ negrib bariņā iet
bet vārdu kas derētu dzejniekiem šiem
ir jādomā spēkiem mums kopīgiem

tie jaundzeji paulīne nopietni sauc
nē tie mums būs dzejekļi kollin teic
tiem jābūt ir lirātiem ko tur tik daudz
to pustrakā Burve jau nebalsī kauc

te sibemols klusi tām pienāk klāt
un mierīgā balsī sāk dudināt
es domāju ņemsim par piemēru mēs
jau to kas sen ierakstīts annālēs

mēs malačus dzejniekus gudros bet plikos
lai atšķirotu pa frakcijām liksim
bet jaunos dzejdarus /piedod ak raini/
mēs sauksim kā trimdniekus - asparaiņi

nu himna mums gatava nav melodijas
pa galvu viens meldiņš aiz otra jau vijas
nav svarīgi kas tas par gabalu būtu
mums kopā vairs šodien nekas nav par grūtu