...nostaļģiskas atmiņas...

autors: hohner [dzejoļi]

Basas bērna kājas jož
Pār ziedu pilnām pļavām.
Nejūt viņš, ka usnes kož-
Skrien laimīgs, līksmām domām.

Pēta mākoņus, kas skrej`
Un saule siltus starus lej..
"Puis, dzirdi to, kā vārnas smej?"-
"Da kaut vai sētas kranči rej!"

Rudens vēji lietu nes,
Kas pārvērš visu dubļos,
Tumša debess sauli sedz,
Tie smiekli, kaut tie rimtos..

<< uz saturu

nejaušs dzejolis

nākamais dzejolis >>

Viedokļi par dzejoli
tavssargs	2006-03-13 13:10
A, šis tik smej un smej, ko? :))))
klusaisMiileetaajs	2006-03-13 15:28
Pļavās usnes nemaz neaug. Tas sīkais laikam deso pa aizlaistu tīrumu.
sibemols	2006-03-13 15:41
Te Hičkoks varētu filmu uztaisīt.
Dievgosnina	2006-03-13 15:57
neaaa, kaut tie smiekli nekad nerimtos...puika skrien un ir tak laimiigs, pat par to ka usne tam kaajaa kozh....tieshaam jauki, es par to nekad nepraacaatos! :)
Burve77	2006-03-13 16:26
Pēdējā rinda liek kļūt modrai...kas tie par smiekliem???
t_Pauliine	2006-03-13 16:33
nujā, nezinu, tas bērns skrien bez apaviem un nepieskatīts... auksts, jau rudens, un bērns varbūt nav arī ēdināts...
Burve77	2006-03-13 17:52
Vai tikai sliktie negrib pārdot bērna smieklus???
dann	2006-03-13 18:18
Nu...ja pieņem, ka katrā pieaugušajā mīt bērns, tad jā, labs! Tikai tās beigas kā paklupiens...,piedod:)
sibemols	2006-03-13 19:16
Man nu gan tas "Da kaut vai " kautkā nepatīk.
tavssargs	2006-03-14 14:33
Ja pārsmejas, tad gan slikti...
donnainese	2006-03-14 19:13
nav slikti:)

Komentēt šo dzejoli

Vēlies komentēt šo dzejoli?

Reģistrējies šeit!