Dzejoļi par mīlestību
Dzejoļi par pavasari
Dzejoļi par vasaru
Dzejoļi par rudeni
Dzejoļi par draudzību
Dzejoļi par jūru
Ziemassvētku dzejoļi
Dzejoļi par skolu
Dzejoļi par naudu
Dzejoļi par Latviju
Dzejoļi par ziemu
nejaušs dzejolis Iesaki dzejoli draugiem: |
...
Auksts ūdens ielenc mani.
Bet tagad man ir Tava roka. Vai Tu mani dzirdi? Sirds. Sirds sit klusu piedod. Un pār manām lūpām līst. Arī mans lietussargs reiz saplīsīs. Slīkst. Sirdspukstos slīgst augstos. Sviedri līst. Atvadu putni kā miruši dzimst. Nedzīvi kliedz: Tu bēdz, Tu bēdz, Tu bēdz... Tu bēdz. Ak, tas nekas, nekas, nekas... - čukstu vijas nosmejas. Atmiņas bungā kā neprāta dejā. Uguns salā sasalt man liesma, kas sildīja ceļu uz sirdi krūts alejā, ieskautā skūpstu rokām. Nocirti rokas, sadega pirksti, vientuļa lapa krīt zemē, Tu raudi. Kam staigāt Tev alejās manās, ja cirvis Tev rokās, ja sirds Tava kliedz cita vēja? Būtu Tu vētra, lauztu Tu kokus- es prastu ataugt. Bet tagad... Nav liesmas, nav, nav, nav. Auksts ūdens ielenc mani. Man ir Tava roka. Vai Tu mani dzirdi? Nē! Tu tikai cirti, cirti, cirti... Un tagad viena smoc.
Komentēt šo dzejoli
Vēlies komentēt šo dzejoli?
|
|