Vientuliiba

autors: anathema2004 [dzejoļi]

Viss ir miris,
Raudaaja veejsh.
Viss ir zudis,
Lietus laases skali sitaas ruutiis.
Aiziet laiks,
Paiet dziive,
Asaras aciis
Neskaties atpakal
Kaada balss veel sauc
Zudusi ceriiba, zudis prieks
Leeni, leeni svece dziest
Debesiis zeeli kliedz putns
Saap, vinam saap
Mirusii vasara, zudusii saule
Skarbais rudens veejsh
Dzila vientuliiba tevii.

<< uz saturu

nākamais dzejolis no šī autora >>

Viedokļi par dzejoli
Ernijs1	2004-06-15 12:02
Pozitiivs un dziivesprieciigs dzejolis :)))))))))))))
Lodveida_zibens	2004-06-15 12:09
Neskatoties uz tām šabloniskajām frāzē kaut kas, manuprāt, tomēr ir izdevies. Pati doma, protams, ir visnotaļ destruktīva un uz progresu neaicinoša.
KARLINE	2004-06-15 12:24
Kaut kur lasīta šķiet katra rinda.

Komentēt šo dzejoli

Vēlies komentēt šo dzejoli?

Reģistrējies šeit!