Tā ir tava ziema un tava sniega pika

trakuļo pārslas jo viņas
ir kā skumjas manā sirdī

es neteikšu vairāk mirdz prožektoru gaismās
sabradātās pārslas - cilvēku zābaki darot
pāri dažreiz padara skaistāku

es saskatu liesmas kas nedziest
tavās acīs
es saskatu apspiestās ilgas

aust diena un krīt jaunas pārslas
es turpinos un man nevajag nekā saprast

tās tavas lūpas aizskalo prom visu lieko
un paliek skaidrība - atkusnis mūsu starpā

un krīt sniegs un vislaik krīt - biezs kā laime