acu apmāns karnevālā

Pa spalvai,
Pa spalvai
Iemmurā
pieglauž
Pēc brīža
Pa galvu.
Atjēdzos
Kritiens
Gludi labi klājas
Piena ceļš zem kājām.
Ja rūpīgāk raudzītos,
Redzētu
Piens rūdzis, pārvillkts smirdīgu plēvi.
Ķīseļa upes krasti
Vien klīsteris tīrs,
Pat cerību tapetes nelīp.
Visi ļaudis
Tik laipni,
Tik silti to smaidi,
Ak, pareizi, karnevāls!
To viepļus sedz prasmīga meistara
darītas
Laimības, jautrības maskas.
Es izvēlos:
Vai pieskaņojos viņu glauni glumiem
dejas soļiem,
Vai klūpu,
Krītu zem to pēdām,
Topu nomīta.
Vai klusi malā stāvu,
Blāvām acīm raugos,
Kā balagāns iet tālāk.
Ne sāpes, kāpumu.
Vien rezignēts stingums.
Kā vieglāk?