Kantāte (veltīta Pluksai - manai skaistulei)

Kad diena uz vakaru lēni jau iet,
Es aizveru loga aizkarus ciet,
Uz ielas tad paliek vien sniedziņš, kas snieg,
Lai rītā it visiem balts pārsteigums tiek.

Koris: lai snieg, lai snieg, lai pārsteigums tiek!

Vai dzirdat, kā sniegpārslas sasaucas,
Kad kailajai zemītei tuvojas,
Mēs tagad pie tevis lidojam,
Vairs nesalsi, to mēs tev apsolām!

Mecosoprāns: zemei jau tuvojas, tuvojas, sniegpārslas lēni tuvojas.
Koris: mēs lidojam, lidojam, lidojam, mēs zemi ar sedziņu apsedzam!

Un brīnums kad zemi ir pārsedzis,
Ar baltu sedziņu apklājis,
Tad bēdīgie, nomāktie cilvēki
Kļūst sapņaini, smaidoši, labāki.

Tenors: kļūst sapņaini, smaidoši, labāki, kad brīnums ir zemi pārsedzis.
Koris: sapņaini, smaidoši, labāki, sapņaini, smaidoši, labāki.

Uz pleca man kaķis uzrāpjas
Un mīļi jo mīļi pieglaužas,
Es paglaudu viņu un saprotu -
Viņš gaida, lai es to barotu.

Tad paņemu kaķa trauciņu,
Tur ieberu sauso barību,
Nāk dzīvnieks un asti vicina -
Cik mierīga, jauka ainiņa!

Koris: cik mierīga, mierīga ainiņa, cik mierīga, jauka ainiņa!

Mans kaķis nakti pa logu vēro,
Ko saredz viņš, nezinu, tomēr sēro,
Vai man viņam aiziet un pajautāt,
Kāpēc viņam negribas gulēt nākt?

Ar acīm tik skaistām kā smaragdi
Viņš novēro visu apkārtni,
Kas nemiera pilna un šausmīga,
Bet kāda gan viņam tur dalība.

Soliste (mecosoprāns) : murrr mjau,murr mjau,murr mjau mjau mjau!
Koris: nu kāda gan viņam tur dalība, nu kāda viņam tur dalība!