Kāpēc?

Un jau atkal ārā lietus līst,
Manas domas kaut kur tālēs klīst,
Jau atkal tās pie Tevis steidz,
Bet dvēsele man sāpēs kliedz,
Tu zini bez Tevis dzīvot es nevaru
Un sirds mana saka - tā negribu!
Un, lai gan es Tev gaisa skūpstus sūtu,
Ka vienaldzīgs Tev esmu - to jūtu.
Tomēr vēlos kaut mēs kopā būtu,
Un abi mēs tad laimīgi kļūtu!
Nu nebūs viņa Tava - Mīļā, skaistā, dārgā!
Atkal chukst man realitāte skarbā!
Bet sapņot tachu ļauts ir ikvienam,
Kaut arī nenovēlu to nevienam,
Jo kādreiZ gadīties var tā -
Ka pamodīsies Tu no sapņa jaukā,
Līdzās nebūs Tev neviens,
Sekos sirdī vēl viens dūriens,
Tāpēc labāk dari tā kā es,
Citiem siltus, mīļus vārdus sniedz,
Un svešas jūtas neaiztiec,
Lai skarbums tur nav jāsatiek!!