porcelāna lelle baltiem matiem

Stikla trauslā lelle,
Sintētiskiem, baltiem matiem,
Kas no viņa pārāk karstās elpas
Katru reizi nodeg.
Viņas porcelāna ausis
Katru reizi sabirzt tūkstots drumslās
Viņa skarbo vārdu.
Zilās sapņu acis iztek,
Topot aklas,
Kad tu vēli raudāt.
Ak, mazā draudzene,
Balles sintētiskā karaliene,
Morfija un indes sapņi-
Mēs ne šai saulei,
Ne šai aukstai dienas gaismai.
Nāc, mazā draudzene,
Linu gaišiem, nosvilušiem matiem,
Nāc,
Savu smaidu, sāpēs kropļoto un trulo.
Nāc, turi manu roku,
Nagiem darinātiem gauži plastikātā.
Skūpstam nāves bālos, cauruļainos pirkstus!
Pirksim beigas, tapsim brīvas-
Nedzīvot.
Ne tu, ne es, ne mēs-
Ne šai zemei
lemtas.