Nejaušs dzejolis
nejaušs dzejolis

Iesaki dzejoli draugiem:

Kaut kas nesaprotams un viegli pārprotams.

Piedod, ka biju kā vēja plūsma,
Kas ātri vien pārtapa
žņaudzošā čūskā,
Piedod, ka atstāju vienu,
Tavu sirdi pulsējot lūztot.

***

Es gaidu nākamo saules gājuma ratu,
Piedod, ka tevi nesapratu.
Diena aiz dienas,
Kā pienenes zieds pie ķieģeļu sienas.
Piedod vēlreiz, ka pāpratu.
Es jutu kā pratu, un centos,
Bet laikam par daudz.
Tagad tu stāvi un sauc,
manu vārdu.
Arī šoreiz par daudz.
Es vēlos vēl vienu vasaras ziedu sārtu,
Lūdzu piedod, ka tevi nesapratu.

Viedokļi par dzejoli
 Burve77  2006-03-05 12:20 
Cerams, ka piedos..tik jauka atvainošanās...
 wittywoman_es  2006-03-05 14:13 
nu jaaa...cik biezhi gan dziivee taa notiek...
 sana3  2006-03-05 19:51 
Sirsnīgs,patika!!.
 sarma7  2006-03-05 21:44 
...labs dzejolītis:)
 klusaisMiileetaajs  2006-03-05 21:51 
Pastardienā prasīs no katra...
 roxana_  2006-03-06 03:45 
Nepārmet sev, ja nespēj mīļajam dot kaut ko. Pārmet sev, ja vari, bet nedod
Komentēt šo dzejoli
Vēlies komentēt šo dzejoli?