Salauzto siržu valsis.

bija kādreiz man mīla, cerība
un lūdzu Dievam tik laimes
bet tu salauzi sirdi, dvēseli
ar savu vienaldzību

visu mīlu kas bija manī
toreiz tev dāvāju
un tagad atmiņās savās
es meklēju mierinājumu

manā sirdī sāk mājot zirnekļi
kas vij savus melnos tīklus
manas atmiņas plosa viesuļi
un lūdz dāvāt piedošanu

tu raudāsi gauži, cietīsi
un lūgsi manas mīlas
bet sirds mana būs kā cietoksnis
un negaidi piedošanas

kā lai dāvāju piedošanu
kā lai aizmirstu nodevību
cik daudz tevis salauztu siržu
pa šo grēcīgo pasauli klejo

ne mana dvēsele pirmā, ne pēdējā
jūsu radītās ciešanas norūda
nav vairs laika lūgt piedošanu
mirstiet cerībā, ka tā tiks jums sniegta