lāsteka

Uzdāvini man
lāstekas ēnu sniegā,
asaru, kas lēni -
mirdzēdama pār
lāstekas augumu rit…
to skaņu, kas virmo,
kad izdejo vientulību nakts;
lēni un līgani lāse
joprojām rit…
sāpes atkal sit…
uzdāvini - skumju smaržu
…nakts ir tik maiga
tieši tagad, šodien un šeit;
kāpēc lāsteka saulei
dāvā pa asarai spožai-
tā mirdzēdama rit,
zinot – izdzīvots it viss;
vēl mirklis kluss
cerībās mirdz –
to nenopirkt
par kapeikām,
bet ir vērts maksāt
ar atteikšanos
no ērtībām…
bērnibas smaids,
trauksmainās cerības -
lēni un līgani lāse rit