Nejaušs dzejolis
nejaušs dzejolis

Iesaki dzejoli draugiem:

telefona zvans...

Es gaidiiju tavu zvanu
lietainaa dienaa
bet tu seedeeji maajaas
un luukojies istabas sienaa.

Tev likaas, ka pasaule griezhas
tikai ap tevi
tu aizmirsi mani
un redzeeji tikai sevi.

Ak, kaa lai paveel telefonam
zvaniit, zvaniit un zvaniit???
Satraukt mani ar savaam skanjaam
un likt sevi maniit???

Un lietus sitaas man sejaa
kad gaaju pie tevis uz maajaam
un kad es beidzot ieraudziiju tevi
gandriiz kritu no kaajaam

Tu staaveeji manaa priekshaa
un asinjoji
tev galva paarsista bija
un man kluva tevis zheel.

Nu es sapratu kaadeelj
mans telefons shodien tik kluss
Tu gaidiiji maneejo zvanu
kas mierinaatu muus...
Viedokļi par dzejoli
 Lodveida_zibens  2004-06-15 11:45 
Nu tā. Diezkan klasisks gabaliņš.
 vellene  2004-06-15 19:21 
Redz liidz kam var novest telefona zvans!!! Man patika! Reaali!
 Kachuks  2004-06-15 19:25 
Labi, ka tagad ir arii mobilie. A to buutu maajaas jaaseezh. Feini. Ceru, ka nevienam
taa negadiisies.
Komentēt šo dzejoli
Vēlies komentēt šo dzejoli?