Viss kā teici savās vietās stājās...

Viss kā teici savās vietās stājās
Kad mīlestība pieklauvēja klusi
Manā sirdī tā jutās kā mājās
Un čukstēja, ka neies uz citu pusi

Pēc miljardiem negulētu nakšu
Kad sirmajā mīlā atmiņas maldījās
Nolēmu, ka pagātnei kapu rakšu
Un ilgas pēc aizgājējas mitējās

Viss kā teici savās vietās stājās
Kad manā sirdī nāci ne gaidīts, ne lūgts
Aizmirsās par pagātni, kā tanī klājies
Jo savaldināja mani tavs skūpsts

Kad vientulības negulētās naktis
Ar jauniem spēkiem atgriezās
To atmiņās ir katrs mirklis
Kad tavos glāstos dvēsele veldzējās

Viss kā teici savās vietās stājās
Kad tavu acu skatiens nepārprotams
Ar manām skumju acīm satikās
Jo tikai manai sirdij šis skatiens saprotams

Pēc pirmās tikšanās un mirkļa
Kad tikai mēness liecinās, ka bijām grēkā
Vairs pagātne no sava dziļā kapa
Ar mani vispār nerunā

Kaut arī šobrīd sapņos tikties varam
Mana mīla sirdī jūtas kā mājās
Pat vientulība nedraud manam garam
Jo viss kā teici savās vietās stājās.