Sīknauda saujā..

eju pa parku lēnā solī
sakņupis stāvs pelēkā kamzolī
ieraugu uz sola bomžu tādu
netīrām biksēm
un tumšiem acu lokiem
nolemju pārmīt kādu vārdu
bet tam prāts nenesās uz jokiem
„ei,jaunkungs,nav jēgas steigties
dzīvē viss lepnais tāpat reiz beigsies
uzcienā labāk ar smēķi kādu..”
nu kā tad tu dzīvo,vai vēl ko ceri
tu nosalsi, kā pārciet salu tādu..
un vispār..vai gribi svīteri manu..
zini, es varbūt laimīgāks esmu par citiem
jā, jā- es zinu, tu teiksi –nav man māju
ne viemēr paēdis un siltumā..
bet saki,kam tad lai es to krāju
vai laimīgām dienām, kas varbūt neatnāks..
es dzīvoju šodien un priecīgs par zupas šķīvi
jūs tikai krājat,krājat un plūcaties sīvi
bet aizmirstat dzīvot,kamēr vēl dzīvi
..............
saberu vīram sīknaudu saujā
domas..cik tomēr viss relatīvi
varbūt tiešām steigā straujā
aizmirstam galveno..par dzīvi