Dzejoļi par mīlestību
Dzejoļi par pavasari
Dzejoļi par vasaru
Dzejoļi par rudeni
Dzejoļi par draudzību
Dzejoļi par jūru
Ziemassvētku dzejoļi
Dzejoļi par skolu
Dzejoļi par naudu
Dzejoļi par Latviju
Dzejoļi par ziemu
nejaušs dzejolis Iesaki dzejoli draugiem:
Vēlies iepazīties?Iepazīšanās portālā oHo.lv Tevi gaida vairāk nekā 100'000 cilvēku, kuri arī vēlas iepazīties!
|
Modern love: caurkritis darbs
kad izkļūstu no tavas orbītas tajā atgriežas svētie cilvēki
un man vien atliek noskatīties kā divas piena astītes riņķo ap kūstošo egļu princesi šim kosmosam ir klusums kā jahtu kapsētā trīcošam lainerim un viņš domā kā atgriezties uz māmiņas polārās cepures kurā aizveras visi melnie caurumi un kāds bez vēsts pazudis astronauts cer ka Hjūstona reiz uztvers asaras šim kosmosam ir klusums kā nejauši aizcirstām durvīm no mēness galotnes nolaižas pagātnes rēgs ar manu īsto vārdu uz krūtīm un ierauj sev iekšās atgriezies aplī un kļūsti laimīgs viņš teica man trūka vārdu šķīvītī skanēja maiga radio balss lenons izklausījās tik foršs es sevī nejutu princeses spārnoto skeletu bet man šķiet nav izvēles - man samaksāja lai es pazustu kosmosā -
Komentēt šo dzejoli
Vēlies komentēt šo dzejoli?
|
|