Vēl mazliet...vairāk.

Sapņaini paveros debesīs,
Un gaidu. Pie sevis smaidu.
Es gaidu vasaru. Un cilvēkus.
Varbūt kaut ko vairāk.
Es komentārus neprasu,
un nelūdzu atdzinību, vien
šoreiz es vēlos garāku vasaru
un tajā mazdrusciņ mazāk asaru.
Varbūt šoreiz piejūras saulrietu
un saullēktu egļu galotnēs.
Mazliet saulainākas dienas
un vairāk piejūras prieku.
Ar jautrību, un saticību.
*****, un ******* uz pusi vasaras.
Iedošu ķīlā dvēseli, vai sapņus.
Nekā vairāk man nav.
Vēl varbūt labu ceļavēju uz Talsiem,
Bet to jau es vakar cerībās iesēju.
Un tad vēl miera nesēju.
Bet es saku- es došu ķīlu.
Sirdi, jo šobrīd nevienu nemīlu.
Saujiņu prieka un sapņus par nīlu.
Lūdzu, es negribu vilties.
Es rakstu lūguma zīmes smiltīs
Un gaidu, kad ziemīgā saule rietēs.
Tagad jau ĀTRĀK. Tā atrodas AUGSTĀK,
un silda STIPRĀK.
Rokās man ir nauda. Uz tās attēlota
mūsu pašu Milda. Viņa
man sirsniņu silda.
Tātad- es joprojām vēl gaidu.
Un smaidu.
Lūdzu man vienu mirklīti saldu,
par to ka jau pusgadu asaras valdu.