Dzejoļi par mīlestību
Dzejoļi par pavasari
Dzejoļi par vasaru
Dzejoļi par rudeni
Dzejoļi par draudzību
Dzejoļi par jūru
Ziemassvētku dzejoļi
Dzejoļi par skolu
Dzejoļi par naudu
Dzejoļi par Latviju
Dzejoļi par ziemu
nejaušs dzejolis Iesaki dzejoli draugiem: |
Gaidot neko!!!
Melni mākoņi savelkas pār manu pasauli...
tik trausla un nepasargāta... sēžu viena... melns kaķis pievienojas manai tumšajai vientulībai... Kad viss jau ir aizgājis-es palieku viena... visi ir prom... es palieku viena ar melno kaķi un drūmajām debesīm, kuras, velkoties pār mani, vēsta nelaimīgu nākotni... melnais kaķis paiet man garām, krustodams man ceļu.... acis pazib.... plēsoņas acis... izsalkušas... gatavas nogalināt lai izdziivotu... gatavas izraut dvēseli no krūtīm un izvilkt kaulus no miesām... ļaunuma pilnas acis, kuras pazudina dvēseli un liek aizmirst...
Komentēt šo dzejoli
Vēlies komentēt šo dzejoli?
|
|