es feja

autors: Burve77 [dzejoļi]

es feja laumiņa
spārni man trausli
lidoju augstu
apskauju ziedus
noskūpstu rasu
no zāles
stiebriem
rītstundā

es feja mirdzoša
sirds man saulīte
karsti degoša
spilgti kvēloša
ziedu valdniece
maza nerātne
gaismiņa
tava

es feja zvaigznīte
smaidu valdniece
gaismu staroju
dvēseles baroju
ar saldu burvību
skurbu neprātu
maigumu
savu

<< uz saturu

nākamais dzejolis no šī autora >>

Viedokļi par dzejoli
t_Pauliine	2006-02-23 11:35
dzejolis patiesi izstaro gaismu;)))
sarma7	2006-02-23 13:06
... mīļi :))
klusaisMiileetaajs	2006-02-23 17:17
Tāds darbs...
kollin	2006-02-23 17:48
Ziemas vidū sajutu pavasari!
Burve77	2006-02-23 17:54
:))) Staroju!
tavssargs	2006-02-23 18:06
kas tā feja tāda ir?
donnainese	2006-02-23 20:05
Paldies-vismaz priecins veras mana sirdi:))
sana3	2006-02-23 20:45
Ļoti pavasarīgs,telpisks - prasās pēc ilustrācijas.Burve uzbūrusi mums burvju ainiņu...;))
Burve77	2006-02-23 22:45
Man tur feja ir klāt, dienasgrāmatā ieilustrēta, te nevar neko ne ielikt, ne iezīmēt, bet tā gribas kādreiz!
hipene	2006-02-25 15:02
Var just ka driz būs pavasaris...:)

Komentēt šo dzejoli

Vēlies komentēt šo dzejoli?

Reģistrējies šeit!