Sev nepiedošu

autors: Vesete_ [dzejoļi]

ak dievs, cik tev ar mani grūti
tev mani nevajag klausīties
par tālu es tevi grūžu
salūzīsi-sev nepiedošu
tu nevari spert soli bez acīm un akls
spert soli, ko neredzi pats
ko neizjūti
tu nevari tikai ar mīlu
man pakaļ skriet
es tevi par tālu saucu
būs siena un manas sāpes
pie sava tukšuma kad tu salūzīsi

<< uz saturu

nākamais dzejolis no šī autora >>

Viedokļi par dzejoli
Plaanpraatinjsh	2006-02-22 11:35
Inkvizīcijas laikos par šādu dzejoli sārts bija garantēts,ar iepriekšēju nopēršanu.
t_Pauliine	2006-02-22 12:01
varbūt, bet pēctam ieskaitītu svēto kārtā;))) jauks dzejolis;)
tavssargs	2006-02-22 12:06
Armijai nekas nav par grūtu!
klusaisMiileetaajs	2006-02-22 12:30
Neskriešu, jau neskriešu! Pat pie hedzas uz Ogri nebraukšu, kaut arī viņa mani pie avīžu kioska pīpēs un gaidīs. :))
Plaanpraatinjsh	2006-02-22 13:00
kM, un kā vēl skriesi ,ja donnainese pasauks.:)
klusaisMiileetaajs	2006-02-22 19:49
Es jau neesmu traks! Tavssargs to vien gaida, lai kāds provocētu mordoboju!
donnainese	2006-02-22 21:46
svarigaakais ir iemaaciities sevi uzticeet Dievam.tas ir visgruutaakais uzdevums.no taa ir atkariiga laime...
donnainese	2006-02-22 21:46
Puisi-nekiveejaties!!!

Komentēt šo dzejoli

Vēlies komentēt šo dzejoli?

Reģistrējies šeit!