Tik savādi..
Es biju kā glāze pilna
Sārta un skurbinoša vīna
Tikko to liki pie lūpām
Izbijos. Bet bez smīna
Jautājums dega uz lūpām
Izbrīnīts vēroju gaidot
Tik savādi,kā Tu reibi
Bij skatīt, kā Tu smaidi
Un lēnām malkoji mani
Ik mirkli garšu baudot
Tad vēlējies nolikt malā
Sakot-mēs iegrimstam transā..
| Viedokļi par dzejoli |
| Plaanpraatinjsh |
2006-02-21 20:03 |
| No kā tad Tu tā izbijies pirms sāki brīnīties. |
| klusaisMiileetaajs |
2006-02-21 22:02 |
| Pats laikam par maz uz to brīdi bija ierāvis...:))) |
| donnainese |
2006-02-21 22:02 |
| viens mirklis-tik skaists,tik gaistoss,bet skaists:) |
| tavssargs |
2006-02-21 23:22 |
| Skaisti gan, donna..! |
| Plaanpraatinjsh |
2006-02-21 23:25 |
| donna,redzi kā tavssargs cenšas Tev pielīst ar glaimiem.Neiekrīti. |
| donnainese |
2006-02-21 23:36 |
| skaidri domaju un ar glaimiem mani nevar panemt-to jau mans sargs zin:) |
| t_Pauliine |
2006-02-22 08:15 |
| nu nezin nezin, it kā sirsnīgi uzrakstīts, bet saturs tomēr skar kriminālu tēmu...;) |
| kolobuss |
2006-02-22 23:47 |
tāds baudkārs dzejolītis padevies, sarkanvīns,kaislību krāsas virmo un arī skaidrs,
ko varētu nozīmēt...:) |
Komentēt šo dzejoli
Vēlies komentēt šo dzejoli?
|
|
Reģistrējies šeit!