Nejaušs dzejolis
nejaušs dzejolis

Iesaki dzejoli draugiem:

pēdējā ziema

Aukstā ziemas dienā
Sniegpārslas dziedāja!
Pār mani kā pērno čiekuru
Klājās miltains sniegs...

Pieķepušas skropstas,
Notecējusi tuša,
Slapji mati un pēdas...
Un skaļš pēdējais sniegs.

Pēdējie soļi,
Dubļi,
Bezdibenis...
Nakts,
Klusums-
Nekā vairs...

Neninieka no soļiem,
Atmiņām un nākotnes,
Tikai-
Notecējusi tuša pār maniem vaigiem
Un samirkušas, aukstas kājas...
Viedokļi par dzejoli
 Plaanpraatinjsh  2006-02-21 20:07 
Jocīgi gan - ja sniegpārslas dzied, tad sniegam vajadzēja ne jau skaļi bļaut, bet
veidot jaukto kori.
 donnainese  2006-02-21 22:04 
dziviba un milestiba ir vienkarsa ka zeme un neaprekinama kaa plaukssanas briinums...
 klusaisMiileetaajs  2006-02-21 22:11 
PLP, kurš tad tai dzejolī bļauj!? Tu laikam nemīli dabu. :(
 tavssargs  2006-02-21 23:23 
Lai mūsu bērnus nenogalinātu stroncijs!
 donnainese  2006-02-21 23:37 
tavi berni elpo tiru gaisu:)
Komentēt šo dzejoli
Vēlies komentēt šo dzejoli?