Svaru kausi.

Sēž enģeļi pie Aizmirstības galda
Un varbūt viens no tiem pat esmu es.
Tie sēž pie galda sejām tumšām, drūmām
Un svaros liek tie mūsu Dvēseles.

Tik gaismā celts kāds zagļa liktenis.
Skumst enģeļi par viņa ciešanām.
Jo ne dēļ savas dzīves, sūrās, grūtās.
Par zagli kļuvis viņš dēļ mīļotās.

Kāds krāpnieks tagad rindā nākamais.
Tam dzīvē gājis labāk nav, nudien.
Tas svešu mantu savā kaudzē rausis
Dēļ tam, ka bernu likten`s rūpēj`s tam.

Nāk tagad kārta kādam slepkavam.
Tas ļauns ir bijis, ļaunu darijis.
Bet vai tam kādreiz kāds ir jautājis,
Kā dēļ viņš savu dzīvi saminis?

Sēž enģeļi pie Aizmirstības galda.
Jo izšķirt jāprot labs un ļauns ir tiem.
Es skumji noskatos to sejās drūmajās.
Nudien, es esmu viens no enģeļiem..