Migla

autors: verners [dzejoļi]

Un tapa pelēcīgs man viss,
bij zudis saules stars mans vienīgais.
Un sirdī smeldza...
Bija zudis prieks man vienīgais
katrs rīts, katrs vakars, katra stunda
nu pelēk man šķita
Ar rīta rasu mostoties
skumjš man kļuva prāts
tik pelēcīgi pelēks viss apkārt šķita
Un galvu sev lauzīju,
Un sirdi šaustīju,
Kā lai miglu dzenu prom,
Kā lai atkal savu saules staru
sev sirdī silti jūtu?

<< uz saturu

nejaušs dzejolis

nākamais dzejolis >>

Viedokļi par dzejoli
Lodveida_zibens	2004-06-14 16:38
Šī doma nomoka ļoti daudzus pārejas ekonomikas cilvēkus, kurus nomāc saasinātā konkurence un šaubas brīvajā tirgū. Pēc būtības, dzejolis nedz pasaka ko jaunu nedz arī stimulē uz darbībām.
Wendetta	2004-06-14 19:18
L_Z - Tu nu gan esi tipisks materiaalists...! :)) romantisks dzejoliic... ;) biku skumjsh, bet buus jau labi... :) vienmeer buus jauna diena, ar jaunu sauli un saules stariem...! ;))
Apsinte	2004-06-16 01:23
Man liekas, ka es zinu par ko Tu domaaji, kad rakstiiji ssiis dzejas rindas, jel:) Zini, kad parasti cilveekam uznaak taada iedvesma.. kad sirsninjai nav viegli.. -nu man taa liekas- varbuut es kljuudos, bet kljuudiities ir cilveeciigi, vai ne?

Komentēt šo dzejoli

Vēlies komentēt šo dzejoli?

Reģistrējies šeit!