Nejaušs dzejolis
nejaušs dzejolis

Iesaki dzejoli draugiem:

tavs acu skats..

Tavs acu skatiens
Saules rieta
Aiziet lidz
ar dienu sho
Un rit bus atkal
jauna diena
acu skatam pamosties.

Tas agri rita
modisies
Ar rita vejiem steidzigiem,
kas vestis mums
arvien no jauna
jaunas dienas atnaksanu.

Ka gribetos
tiem lidzi skriet
un sastapt
tavu acu skatu,
kas ka allaz
begulo
no manas aces verigas.

Bet notversu es to
(ES ZINU!)
Laik vai ka,
bet ta tam but!
Es satversu to
savas plaukstas,
pirkstu galiem
glastisu.
Un dosu tam es
milu savu,
ko tas liedzis man arvien.

Bet tad es trieksu
loga ruti to...
un gaidisu es citigi
lai parsalc asi
ziemelvejs.....
lai sniega mate
noklepo.

Lai parversas tas
Leduspuke
Un neaizmuk nekad vairs prom.
Viedokļi par dzejoli
 Lodveida_zibens  2004-05-27 10:38 
Vāji, jo atkal ekspluatējam tos pašus vecos pirmmateriālus - saule, vējš, salna, rasa
utt. ĀAAAA, tas ir kaut kāds dulls stereotips, tikpat pretīgs kā Kosmopolitena
žurnāls. Vai tad neko citu šai pasaulē redzēt nevar. Kādu gan romantiku ar tādu
attieksmi var nodrošināt ???

Un vispār, kur Rīgā kaut ko tādu var atrast? Tad jau
jābrauc vēlsn uz kaut kādu Sibīriju, lai ko tādu, kas ir šajā dzejolī aprakstīts
redzētu. Nekādas saiknes ar dzīvi!
 sanry  2004-05-27 11:54 
Leduspuķi tavās acīs
Viņa nesapratīs..
Komentēt šo dzejoli
Vēlies komentēt šo dzejoli?