Nejaušs dzejolis
nejaušs dzejolis

Iesaki dzejoli draugiem:

Tev vairs nebuus.

Ar berna satrauktiem cukstiem
juuras krastaa eena raud
dienas gaismaa tai spaarni lauzti
starp pljavas pukeem atstaati.
tik bezgala gaisigi
asaru mirklji seeru karogus kar
patiesa moku agonija parnem,zinot..
ar dveeseli negribot apzinu,ka
nekad ,nekad vairs nespesi aizbegt
no bezgalibam dziljam
saapju svettiitaam atminjaam.
Viedokļi par dzejoli
 klusaisMiileetaajs  2006-02-18 08:27 
Ir jau dažādi līdzekļi, ko lietot, lai aizmirstos, bet par to gan jau būs kāds cits
dzejolis...
 tavssargs  2006-02-18 14:47 
Ļoti savāda dzeja... Kā Tevi sauc?
 zilpodze  2006-02-18 18:22 
Nu ja, kā lai dziedē smeldzi?
 kolobuss  2006-02-18 20:06 
Dzejolis uzrunāja līdz dvēseles dziļumiem, laikam jau šīs sajūtas ir atpazīstamas,
bet laiks jau sadziedē arī dvēseles brūces, vien rētas paliek, diemžēl.
 sarma7  2006-03-01 16:23 
..ļoti skumji izteiktas sāpes:((
Komentēt šo dzejoli
Vēlies komentēt šo dzejoli?