***

o
Ir ieelpa arī bezgalība
Un, ko še stāvam, izteicams nav vārds,
Es labāk nepiedalos, ja es tevi pazīt gribu,
Es labāk aizeju, tad izprotamāk man,
Un neprasu un neprasu,
Lai cik tad miglā dziļi aizskan,
Ka stāvam te, uz vienu sīku bezgalību,
Ir bezgalība arī tikai vārds,
Un cerība nav pašas griba,
Un cerībā ir pārkoksnējies kāds,
Un tad tu neprasi, kādēļ es nepiedalos,
Es gribu, ka tu mūžam paliec tāds...