es būšu pie tevis

autors: Lichia [dzejoļi]

Asfodele, augusi klints bluķī,
Mežvīnu apvīti mūri,
Tur mīti tu.
Gandrīz melna vīna biķeri,
Virs kamīna
Saķerti tauriņi,
Adatām ķermeņos
Rediģēti pa krāsām
Uz kartona planšetes
Kā gabals manas sirds,
Adatu caurdurts
Dus tavā dvēseles planšetē,
Sprausts tur kopš rudens,
Kad dienasgaisma
košāka
Un tumsas mošķi-
mazaktīvāki
Kopš mūžamežu, mūdžu, maldu
Un murgu
Laikiem
Uz mūžiem,
kamēr vien manām ielas kurpēm
Papēži diluši
Nevaru aiziet vairs

<< uz saturu

nākamais dzejolis no šī autora >>

Viedokļi par dzejoli
donnainese	2006-02-14 12:04
kamer vien pasaule pastaavees,milestiba ir un buus:))
ero	2006-02-14 12:48
Nu interesanta un oriģināla dzeja!Tik neļauj sevi mocīt ,Ličij!
zilpodze	2006-02-14 16:45
man arī vienmēr ir licies sāpīgs skats - kniepadata izdurta cauri tauriņa rumpim. Kolekcija.
tavssargs	2006-02-14 17:10
Ņem dihlofosu! Par mīlu donnainese runā pareizi! :)))
klusaisMiileetaajs	2006-02-14 17:48
Ej, kamēr vēl ir zoles! Štrunts par papēžiem! baigi labais dzejolis! :))
kakjenite	2006-02-15 13:04
forši! vēl pie tam daudz salīdzināts ar dažām lietām! esi labi pastrādājusi!

Komentēt šo dzejoli

Vēlies komentēt šo dzejoli?

Reģistrējies šeit!