Dzejoļi par mīlestību
Dzejoļi par pavasari
Dzejoļi par vasaru
Dzejoļi par rudeni
Dzejoļi par draudzību
Dzejoļi par jūru
Ziemassvētku dzejoļi
Dzejoļi par skolu
Dzejoļi par naudu
Dzejoļi par Latviju
Dzejoļi par ziemu
nejaušs dzejolis Iesaki dzejoli draugiem: |
aka es
Es domāju, es būšu aka,
smagu, smagu, smagu vāku. Kam nebūs celt, tam nebūs smelt. Un ļoti ceru, būšu dziļa, ūdens pilna, veldzējoša, rīta rasas spirdzinoša, mazliet tukša, kad ir sauss, sasalusi ziemas skavās, sniega kupenās, kad slēpjās vāks mans betoncietais. Raudzīšos no savām dzīlēm kaut kur augšā, kaut kur brīvē zvaigznēs, saulē, debess dzīlēs. Pavasaros nopalošu, nevajadzēs tad jums vinču, ūdens pāri mutei kāpsies sirds pukst strauji, viss nāk augšā. Rudenī ar lapām biršu peldēs, pūs un vāka virsu segs man rudens. Mazliet dūmakains tad ūdens. Tikai spainis, tas jums pašiem jāatrod un līdz ir jāstiepj... Laikam plēsta ir šī aka, smird pēc plēstas sirds tai dvaka.
Komentēt šo dzejoli
Vēlies komentēt šo dzejoli?
|
|